svētdiena, 2010. gada 12. decembris

kalns


Vēl pietrūkst tikai snova izmēģināšanas un sniega prieku sezonu būs pilnībā atklāta. Ttd pirmo reizi šosezon bijām ar klasei un mazliet mazākiem bērneļiem uz Žagarkalnu. Iepriekšējā gada iemaņas bija mazliet zudušas, taču pēc 2ās h jau bija kcik pieņemami. :D  Baac..tā arī uz tramplīniem šoreiz neaizgāju. Nezinu kapēc...vecums pie vainas, kad pārdrošības sajūta sāk mazliet pieklibot..:D Tad nu pirmajā reizē jau paspēju paķert 2 kritienus vienā nobraucienā..un tā pat nebija tā garākā nogāze..(shaame) :D Tad vēl nokritu uz tikko tetraka nobrauktas špūras, kura rezultātā pazaudēju vienu slēpi, kkur vidū kalnam.. :D Priecē tas, ka es tāda nebiju vienīgā, un salīdzinājumā ar citiem, man gāja pat labi.. :D aaa..tā sasmējāmies par Sergeju : '' Cik ilgi tu jau brauc ar snovu?'' - ''Trīs gadus.'' hmm...uz mazā iesācēju kalniņa? :D Jo uz nogāzēm viņš neuzkāpa nevienu reizi 3h laikā. saucās lielie snovotaji ar pamatīgu stāžu....uz bērnu kalniņa (giggle).  Baac..es nākamreiz ņemšu snovu..taču mazliet japamuļķojas arī uz tā.:D Nē nopietni, es gribu iemācīties braukt ar viņu. Pagaišgad sanāca vienreiz Riekstukalnā. Tāā maliņas sāpēja nākamajā un aiznākamajā dienā. :o Bet nu kkas jau man sanāca. :) Kārlīts ar Dāvīti arī abi uz snova.. un es tik ar slēpēm viņiem pa priekšu, un kādu reizi arī no muguras.. :D Tad vel pavidam paskatijāmies kā mūsējie ņemas pa mazo klanu, un kad beidzot bija gatavi nostātie kalna augškgalā lai beeeeidzit brauktu lejā - nē, viņi nobīstas un iet atpakaļ. :D Bet pē ckādas h viņi bija jau tik pārliecināti - ka laida no tā nobrauciena...baac..es sakumā domāju ka viņi joko, un vnk skatīsies. :D Nobraucu lejā un dzirdu Diānas - ĀĀAA!!! un šī tur šļūt uz dibena. :D Artūrs ar Mariku arī ik pabrīdim nolikās un tad ta palēnām tika arī līdz lejai. trakie. :D ā, un beigās, kad līdzsvars beidzot bija atgriezies, šausmīgi sagribējās lidināties pa tiem kalniniem. Pa to ātro nobraucienu bija tikia ātrums, bet man gribējās arī palēkāt..tad nu laidu kur šamējie ar snovu slaidoja, un tur gar maliņu. Pirmajā reizē biju sabijusies tāpēc nekas īpašs arī nebija. Otro reizi jau - eeu.. foorshi 8) :D un 3ajā izdomāju ka varētu tak pa kalniņu arī..un aiziet! Bet nekāds lidojums un tā jocīgā sajūta nebija..;s Un tad vēl pāris reizītes, kad jau laiks beidzās. :D Viss - nākamreiz vainu uz tramplīiem vai ar snovu. :D
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru