Šī gada Ziemassvētki patiesībā likās kā parastas brīvdienas, kad pie mums ciemos atbrauc māsīca un tante Edīte. Tā svētku noskaņa galīgi kur pačibējusi. Nez, varbūt tāpēc, ka jau novembrī lielākā daļa sāka fanot par mandarīniem un sniegu, un to, ka taču drīz jau būs ziemīši ;o ; vai varbūt pie vainas ir tās gaišās galvas, kas visiem liek strādāt un mācīties līdz 23. un nākamajā dienā jau hop - un svētki pēkšņi klāt? Kkā parasti bija tā, ka bija kāda diena/-s starpā, kad varēja beidzot attiet no tā visa darbu stresa, kas parasti uznak pirms pasām brīvdienām, lai visu paspētu beidzot izdarīt. Lai vai kā - pat nejūtos īsti svinējusi Ziemassvētkus. Ok, baznīcā bijām - ka parasti ar Līvu smējāmies un muļķojamies..:D Tā pat varētu būt kā šo svetku tradīcija. ;D jo patiesībā visās baznīcās Ziemassvētku laikā, kur esam bijušas, mēs vienmēr atrodam par ko smieties un mazliet tizloties.. :D Dāvanas arī sadāvinājām un saņēmam, šoriez arī bez kādiem dzejolīšīem vai kādiem vingrinājumiem lai tās nopelnītu..paksatijāmies kādas mīlīgas filmas, un ap 2iem jau es atlūzu. Jā, un piparkūkas un pīragu arī nebija. Bāc, galīgi garām..:D
No rīta saņēmamies un par spīti laikam bridam uz jūru, un pa ceļam Popoliņā tā forši izvizinājāmies ar pārtikas plēvi, kuru kāds jau bija paspējis uzmeikot, izskatijās, ka tur pat uz vietas. :D, un vienu vienīgu maisu.:D ā, kā mēs mocijām Edīti,lai dabūtu viņu uz tās plēves, kura ta jauj neslīdēja ;o :D Bildēs tas parādās vēl smieklīgak. :D Un tad vēl tā mūžīģā brišana līdz jūrai, kur sneigs ar tādu asu kārtiņu durās kājās un ir pāri celim. Bet smuki gan. Līdz mājām jau bijam slapji un diezgan sniegaini. ;D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru