Es jūtos nemitīgi tāds mazliet sapņains Gribas kaut uz īsu brīdi prātā paturēt tās ainas Ir dienas, kad gribas, kaut dzīve mani atlaistu Jauki satikties, paldies, un atkal smaidu. Ar katru minūti, ko nepavadām kopā Sāk vairāk likties, ka vien par Tevi domāju. Ūbeļu pilnas ielas un māju pagalmi Tas viss kā filmas, bet pag,pag,pagaidi! Uztaukties nevajag, šai filmai nav beigas Te visam jānotiek čillā, bez steigas. Es nevaru tagad dzīvot vairs nekā citādi Vajag man devu, kas liek sirdij sist stiprāk. Šādi darot, es sevi uzladēju Otrais mēnesis, kopš dzeru tikai tēju. Aizskriet nespēju, un nemaz negribās. Uzlieku bītu, lai sākas šis stāsts. Dienu pēc dienas mani mocīja bezmiegs Ineteresanti,bet atkal jūtams miers. Otrpus pilsētai sūtu Tev sveicienu Sākuma burtos arī slēpjas kāds nieks. Klausies, es teicu-"pag,pag,pagaidi" Ūbeļu pilnas ielas un pagalmi... Patīt uz priekšu un redzēt, kas tālāk Stulbi, man liekas, jo tam pašam jānāk. Tā nu ir sanācis, ka esmu bez prāta. Un būšu es tāds, līdz būsi Tu klāt! Tā nu ir sanācis, ka esmu bez prāta. Un būšu es tāds, līdz būsi Tu klāt!
Tas bija sen, tik sen..
Atceries?
Es tevi satiku netālu kur augu
savaadi man ir, jo letāli sanaacis
un nevaru pat saukt Tevi par draugu
nu mēs katrs savā krastā, pat vēstules nerakstām.
vai nav jauki?
atkarība bija kas mūs savaldija
tik bieži bez apakšveļas, kā ar Tevi,
sevi neatceros kopš dzimu, galīgi
ēkā esot man, drēbes vēlies noraut Tu
gatavi mēles krustot!
A ko tu manā vietā darītu?
uzplēstas rētas, dārgā, ļauj lai tās sadzītu
zem palagiem mēs mūsu sapņos, laiku samītu
Tu nevēlies lai pametu, šo situāciju nenosaku
es piecēlos laimīgs, bet vakarā jau nosmaku
vairs nevēlos būt vājš, es tev tikai pamāju.
ir tā kā ir, iekārei nav attaisnojumu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru