Ma' weekend :)

 Šīs brīvdienas patiesi bija ļoti, ļoti foršas! :) Laiks fantastisks - mazi mīnusi, mazliet vēja, un daudz, daudz saules! Kā arī tas, ka šo laiku nepavadiju ciemā, bet salīdzinoši tālu prom. :D

   Jāsāk jau ar 5dienu, kad beidzot dabūjām zināt, ka tomēr uz kalnu brauksim. Ar Dāvīša starpniecību sadabūjām vēl divus puišus un 5atā braucām uz Žagaru papriecāties. ;D Dēļ šī gada apņemšanās iemācīties snovot, 4to reizi mūžā kāpu uz snova un atsāku savus šļūcienus un kritienus pa kalna nogāzēm. :D Čaļi un onkuļi pie paclājiem, kā parasti bija īpasi jauki un padeva roku, kamēr es centos pielekt tuvak pacēlājam. Dažš pat bija tik jauks, ka sāka mani saukt par zaķīti, dēļ tā ka es tā lēkāju, un pēc tam jau neiztika aī bez tādam frāzēm kā : '' Zaķītis ar kaķīti satikās...'' ''o, un re ku atkal zaķītis nāk!'' , '' Rociņu es tev došu, bet sirdi gan nē.. " un vēl kas tam līdzīgs. :D Pēc kāda laika, kompanijas pēc puiši pierunāja braukt kopā ar viņiem pa to ātro nobrauciena trasīti. Ja nu kas, bremzēt jau nu es mācēju, tākā variants par kārtīgu nosišanos varēja atkrist. :D Pašai par pārsteigumu līdz pusei nobraucu pa skaisto. Nopienti! :D Tad nolikos, un pagāja kāds laiciņs kamēr viņi mani beidzot sagaidīja pie pacēlāja. Un patiesībā ar to pietika, lai beidzot, BEIDZOT man izdotos! Nakamajā reizē jau bez kritieniem, un to jau varēja nosaukt par snovošanu, nevis ka pirms tam kkādā_veidā_tikšanu_lejā_no_kalna :D wuuuhuuuu! I DID IT! Uz tramplīniem tiku tikai tik tālu, ka aizbraucu līdz pašai maliņai, nobremzēju, un nobraucu nost no turienes. :D Krč, to nākmreiz. Un kur nu bez dibena dauzīšanas arī pašās beigās. :D bet bija tā vērts pamocīties.. :)

  6diena un 7diena tika pavadīta jautrā kompānijā Daugavpilī. :D LČ ziemas orientēšanās uz slepēm jeb pirmais un pēdejais mačš šogad ziemas orient. :D Pirmajā dienā tā feini notizlojos pa tiem sīkajiem celiņiem, kā rezultātā nepaņēmu 8.kp un pēc tam finišā secināju, ka neesmu paņēmusi arī 11.kp..njaa...73. nav gluži tas pats kas 37. :D  rezultātā : 1h 40 un DSQ. Veiksmīgi. :D Vakars un nakts tika pavadīta diezgan daudz smejoties, ēdot, slēpjot barčika krājumus, no apakšējā stāva dzirdēts hokejs ar visiem briesmīgajiem "..JĀAĀ!!..'' un ''..jaa...JĀ!..aiiiiiiii....'' :D ,  spēlējot zoli, un raxtot Edītes ķīmijas kladi, lai viņai grūtos brīžos ķīmijā būtu par ko pasmaidīt. :) :D Tika iekarots arī vietējais Hesīts ar slēgto 2o stāvu, kur feini pachillojām ar franču Mtv fonā, pustumsā, un gandrīz aiz slēgtam durvīm. :D Kā arī vismaz kkā centāmies pieskaņoties vietejo stiliņam. :D Izskaistinajām savus stafešu numurus, kuri tā vien pēc tā prasijās, jo bija pārsteidzoši garlaicīgā izskatā. Otrajā dienā sekoja stafetes, kur pēc tiešām kāārtīgām brokastīm, biju noskaņojusies, ka vnk nav citas izvēles, kā 3nieks.! un ko mēs izdarījam? Ieslēpojam 3aajā v.! :) :D Labi, varējam arī būt 2ās, jo es diemžēl atkal izlaidu pāris liekus līkumus un paķēru ne tos labakos variantus.. anyway - man patika, un tas ir galvenais! :)

braucam? - braucam! :D

Un atkal ir pienākusi 5diena. :D Dēļ tā, ka hokejs tomēr izpalika, pēc 3ās h izdomājām, ka jālaiž uz kino, pie reizes vēl varētu paspēt iegriezties pie Margaritas apgriezt matus un mo6 pa veikaliem vēl pavazāties. Tad nu pēc nelielas apspriedes ar Dāvi, Lindu un pārējiem kas ko dzirdēja un saprata par ko lieta grozās, izlēmām, ka ir jabrauc. :D Kristaps ar Artūru sarunaja Treiju, lai pa ceļam uz Čiekurkalna tirgu mūs aizved līdz Alfai, tākā par ceļu turp arī vairs nebija jauztraucās. Sākumā viņi jau mani nobiedēja ar to, ka man būs jāsēž priekšā, bet izrādijās, ka viņs savā busiņā ir ielicis vēl pa kādam krēslam, tā, ka es droši varēju sēsties pašā aizmugurē. (wuhuu! :D ) Pretēji manām sākotnējām domām, ka Treijs visu ceļu kko stāstīs, viņš tikai pārslēdza vienu radio staciju uz citu. Dabūjā dzirdēt gan par ķīmiskajiem elemtiem, gan mazliet klasisko mūziku, gan arī kādus tīkamakus gabalus tuvāk mūsdienām.. :D Pēc pus h jau bijam Alfa, kur viņš mūs pieveda pie pasām durvīm, un es gandrīz paspēju netīšām, taisot ciet durvis, iespiest viņam roku starp tām. Paldies Dievam, pamaniju to pietiekami ātri, lai durvis apturētu...vēlviens - fjuuf. Pus h pavazājos pa Alfu, gaidot Aleksi ar ko bija sarunāta filma skatīšanās, jo dažs paspēja no tās izvairīties.. :D

        Pa ceļam uz centru tramvaja pieturā satikām kādu arzemju tanti, kas gribēja noskaidrot kā tikt uz lidostu. Tad nu varējām padižoties ar savām angļu valodas lielajām prasmēm. :D Pateicam, lai viņa kāpj kopā ar mums tramvajā un tad parādīsim no kuras pieturas viņai būtu jābrauc ar autobusu tālāk. Labi, ka viņa vismaz zināja, ka tas ir 22. autobuss. Pārsteidza, tikai tas, ka viņa teica, ka Rīgā dzīvo jau no Ziemassvētkiem, bet nezin, kā īsti tikt līdz centram un talāk uz lidostu. Jo, vismaz pēc manas pieredzes svešās zemēs, pirmais ko atceries, ir kā no lidostas maldijies uz viesnīcu. :D un pēc tam atpakaļceļs jau ir skaidrs. :) Izkāpa viņa ar mums 6. tramvaja galpunktā pretī Stockmanam un tad arī pavadijām viņu līdz pašai pieturai. Paspēja viņa vel pastāstīt ka ir no Nīderlandes, un brauc pretī saviem draugiem, un ir diezgan uztraukusies par to vai paspēs laikā. ā, un viņa vēl rādija, ka tomēr, tomēr ir nopirkusi arī latviešu valodas vārdnīcu, atzīstos, tomēr, ja ir kāda valstī, valodu arī kcik vajag zināt. Tante pie pieturas vēl paspēja patiekt : paldies un novelēt jauku dienu. :) Tomēr tāda jauka sajūta izpalīdzēt :)

     Pēc visām skaidrošanām, gaidīšanām tieši arī pus5os bijām kinoteātrī uz filmu. Filmas nosaukums arī atbilstošs - Nekādu Saistību. :D Par filmu zināju tikai to ka tā ir romantiskā, un biju patīkami pārsteigta, ka viens no galvenajiem varoņiem bija Eštons :)  Filma patika, bet beigās jau iesakās mazliet drāmas, un palika neinteresanti.. ;D Vēl mājupceļā paēdām Mc un ap 8iem braucām mājās. Mājās palikušo fantāzijas tā arī nepiepildijās, lai kā viņi censtos. :D Kopumā jauka 5diena sanāca. Paldies :)

''skaties taču līnijas"

Ar tādiem vārdiem pagāja mana pirmā spēle, tiesājot puišiem spēles volejbolā skolā. :D

Jo bija viens tāds puisīts, kurš sevi dēvēja par kkāda ievērības cienīga trenera dēlu, un nevarēja pieļaut tādu domu, ka viņs nezina jaunos noteikumus. :) Konkrēti šajā gadijumā - drīkst uzkāpt uz viduslīnijas zem tīkla, tik tālu cik visa pēda nav pārkāpusi līniju. Tā nu viņi ņēmās pa to tīklu 1, 2 un 3o reizi, līdz uz mani, kā galvenu tiesnesi, sāka bļaut. Es neko, sēžu un svilpju talāk, kā parasti neko īsti nopietni neuztverot, kur nu vēl no viņiem. :D Pēc spēles Aina jau teica, lai beidzu visu laiku smaidīt un flirtēt ar viņiem. :D Ok, 2ajai spēlei pieslēdzos jau tā nopietnāk, un sāku arī svilpt tās bumbas, kas ķērās pa tīklu. Piesējās man tāpat ik pa laikam, bet nu tik briesmīgi kā pirmajā spēlē, kad pati vēl tā īsti nebiju pamodusies, nebija. ;D

   Kā jau kuro gadu, nepārsteidz arī tas, ka mūsu 12.klases čaļi uz apkārtējo fona joprojām izsklatās kā mazi puisīši. :D Nez, vai nu citus cītīgak baro un viņiem asinīs ir būt tādiem mazliet būdīgākiem, nekā mūsejiem - puslīdz gariem bet smalciņiem. Cik esmu ievērojusi, jau kadus gadus 4us tā ir. Kā arī tas, kas ļoti reti mainās - mūsējie majās uzvar.

after that friday :)

 Par 5dienas nebūšanu visā tās būtībā, 6diena pagāja visnotaļ jauki. :) Rīts gan bija tāds saprings dēļ tām jakām, bet pēcpusdienā jau puslīdz tā jezga pierima. Atnāca vēl Tomass ar Dāvi, un 3aja izdzērām manu 5dienas nemaz neiesākto ķirsi. Ar viņu lielo Fantastiku un manu - mazo viltoto garšoja diezgan labi. :D Garastāvoklis arī diezgan uzlabojās. + vēl ballīšu mūzika pa ehr, kas visu padariju vēl labaku. :D Paspējām vēl uzcept zivju pirkstiņus un rīsus manā gaumē. :D Tākā padzēruši un paēduši bijām gana, lai vakarā varētu ballēties. Dēļ tā, ka ieprieksējā dienā no dejošanas nekas nesanāca, un klubs piedavāja balli ar kkādu dj pa 2īti, tad nu ja kāda kompānija ir - tad tik aiziet. Pa ceļam pie Ievas uz Mezglu abi 2 kā miesassargi gāja aiz muguras un es kā karaliene pa priekšu ar mūziku, lai nepazustu labais noskaņojums vballēties..nu itkā :D  Pamazām, pamazām izdevās arī Ievu pielauzt, lai nāk līdzi, vismaz pasēdēt pie manis vai viniem, kas gājbetter then 5day. :Da pie Gustava. Noskatijāmies gandrīz līdz beigam Titāniku, un ap 11 arī bijām jau klubā. Paspēju vēl pārģērbties, jo līdz pēdejam brīdim nebija skaidrs vai tomēr iesim vai nē, jo tas lielā mērā bija atkarīgs kāda mūzika un cilvēku tur būs. Paspēju arī smuki saģērbties, tā ka Kristīne ar Montu nespēja beigt apbērt ar komplimentiem par kurpēm, kleitu, sominu, un wsp kā kopumā izskatos :D Mūzikai nebija ne vainas - tākā padejot izdevās. Arī vecās labās dziesmas no vasaras, kas atgādināja visas tās feinās atmiņas.. :) Kādos pus2os jau atkal biju mājās, jo pa dienu tā arī nebiju sataisījusi līdz galam to cilvēku saraxtu, sakara ar pirti...kā arī Ieva jau arī tur bija galīgi nogruzījusies, daži manāmi piedzērušies, tad nu tāpat lkm tur ilgi nebūtu palikusi..kas to lai zina. Lai nu kā, 6diena man patika, un smaids uz lūpām arī bija atgriezies. :)

13., piektdiena - visā savā nebūšanā :D

      5diena, kas iezīmējās arī ar vērā ņemamu datumu - 11.02.11. iesakās diezgan tā - nekā, jo jau kopš dienas sākuma mani mocija vēders, un tam visam klāt vēl manu uzmanību izpelnijās Trejs un un viņa 3 matemātikas, no kurām 2as stundas viņš man iearxtija n burtu, par to, ka nokavēju labi ja min. Un dēļ tā 3ā stundā pagāja diezgan spēcīgi pieķēpājot matemātikas kladi.Vakaru bija domāts pavadīt Mandegu pirtī. Izradās, ka vsp tā gala pirtīs esmu bijusi veselas 2as reizes. :D Tad nu par spīti sliktajam garastāvoklim, sataisijos, sagaidiju Ievu ar Paulu, un ap 9iem jau bijām ceļā uz turieni. Pa ilgiem lakiem mašīnā bijam vairak kā vajag: piecvietīgā mašīnā braucam 8 cilveki jeb 2ās rindās aizmugurē smuki saspiedamies 6as. :D

Aizbraucam, tur jau kāds bariņš melno ar sabraukuši, bet nav tik traki. Mūziku ar ar laiku sāka beidzot skanēt, bet auksts pretēji daža laba stāstītajam gan bija vēl pāris h. Patiesībā, jaku novilku tikai tās dažas reizes, kad aizgājām padejot. Protams,  pa kādai glāzei ar, bet tāpat, garastāvoklis uzlabojās tikai mazliet. Tad nu pēc 3h pasēdēšanas, mazas padejošanas, iedzeršanas arī nolēmu dotiem mājās. Mēginu sazvanīt potenciālos mājās aizgādāšanas braucējus, bet te vienam mašīna nav pie rokas, otrs ballējas, (pārejie jau sāka atkārtoties..:D ) sazvaniju mammu, kas man beigas arī atbrauca pakaļ. Pa ceļam vēl paspēju nolikties, ka arī pēc nedēļas uz elkoņa ir tads smuks paliels zilums. ā, un kur nu bez paslīdēšanas pie pašas pirts, kad tieši zvaniju :'' Čāaaaaaauu! (kritiens, rupjš vārds..un turpinam..:D ) ko dari? '' :D

       Mājās jau biju ap pl. 1ienm, kad zvanija Ieva - Deam, es Dāvītim pazaudēju jaku! ;s es sākumā tikai norēcos par viņu. :D Ar domu, ka viņa viņu ir pazaudējusi, bet tūlīt atradīs....nevis, kā pateisībā bija - ka jaku nozags. Un nejau tikai viņa, Kārļa arī. Tajā pašā laikā. + abas zilas. No vienas puses, nak smiekli - zagt jakas, zilas jakas, un ziemas laikā, kad āra tu bez viņam nemaz nevari rādīties. Un te nāk tā otrā puse - zagšana, laigan cilvēki viens otru daudzmaz zin, un lietas, bez kurām var arī sačakarēt veselību. Saprastu - klasika - telefoni, maki, nauda, ko var ātri nopārdot, un kuri ir peitiekami daudz, lai vēlāk būtu grūti pierādīt, ka tas ir kāda cita. Bet jakas?? Ko ar tādam var pēc tam iesakt? Vnk nesaprotu, kur ir prāts wsp ar ko tādu nodarboties kā zagšanu, un vel tas ka jakas - 2as zilas jakas. Nu neko, pēc laika, kad kurs aizbrauca mājās, radās varianti, kuri tie varētu būt. Bet tpt - kā to reāl ivar pierādīt, ka tiešī tie/tās bija vainīgi.? 4dien arī parunājāmies ar mentiem no limbažiem. Iedevām jaku aprakstu, cilvēku saraxtu, kuri ir tie potenciāli, un kas tur wsp bija, un cikos aizbrauca. Cerēt wsp uz ka tāda taršanu lkm ir ļoti neicīga, bet otmēr labāk, nekā neko nerīt..

    Tākā šī 5dien iesākās un beidzās galīgi garām. :D

Saulkrastu slēpojums

      7dien bija mana lielā slēpošanas diena pa ilgiem laikiem. :D Vienīgā no visas savas slēpotaju ģimenes, tākā nu vajadzeja un gribējās labi noslēpot. 6dein ar mammu bijam paslepot, un tādā labā azartā iekritu. :D Diena pati par sevi bija ar fantastisku, saulainu laiku, tākā tas jau bija liels + tam visam. :) Cilvēku šogad, mauprāt, bija daudz mazāk..domāju, ka dēļ iepriekšējās dienas Alauksta slepojama, laigan puisis, kas tur bija slepojis, arī šeit sa norāmava 1o vietu 20km garajā gabalā, takā lkm jau kā kuram tas viss. Man bija tik viens rinķītis - 6km - no Pēterupes līdz Baltajai kāpai un atpakaļ. Sākuma, ka parasti, likās, viens, otrs, trešas, par laimi nūjas neviens nenorāva un ar sākumu viss kārtībā. Tikai nepierasts tas ātrais temps, jo nu te nevar atļauties tā chillā braukt jau sākumā. Garajā, līdzenajā gabalā gar jūru jau sāku mazliet lūzt dēļ ta, taču atpakaļ ceļā bo Baltas kāpas saņēmos. Un tā paliku 2ā - 24min  un Laimai L. zaudēju tās pašas 4min. Tīri tā neko, ja salīdzina, ka viņa to dara gandrīz dien dienā pret manu varbūt iknedēļas vai reizii 2ned. mierīgā savigu gaisu elpojošā izbraucienā. :D Lkm tradīcijos vismaz šajā pasākumā nemainu - visu laiku tik 2ā. Lkm kādu riezīti ir sanācis būt 3. un protams kādai 6. lkm ar pagaišgad. Bet redz, ka varu tomēr atgūt. ;D ā, un uz Alaukstu es gribēju braukt, bet es domāju, ka tas būs tik nākamnedēļ, deam.. Tgd vispār kkā tik gribās uz kādam sac braukt. ā, un balviņas arī bija labās - lielais, termoss, mazais termoss, vai termo krūze :D

    

    atkal iepauzējam 1dienā, un šodien vel volejbols - ja nemaldos - Rīgas rajons. :D sākumā bija paradzēts, ka būsim kādas 12kom. Mhm.. šodien - 4as no tā visa lielā bara :D Domājām,ka ātri izsplēsim un ap 12 jau varētu tik majās, bet neē - kādam atkal kkas nepatika un nācās tomēr izspēlēt ar katru kom, laigan bija 2as apakšgrupas. Nu neko nospelējam- un vinnējām. easy! ;D

100% pa pirmo:))

Jāsāk jau ar to, ka pie šiem lielajiem priekiem ir kārtīgi piestrādāts, lai beigas būtu, nu kādas tās ir sanākušas..takā - JA GRIB, tad VAR!

    Tad nu manas aktīvās nedēļas panākumu sākums bija 5diena - all day just dance, dance, DANCE! Bijam, kā jau kuro gadu NRG - deju konkurs, festivāls Māpilī 2011. Dejojam savu Violeto Sapni pie Beyonces - Sweet dreams++ . ;D Par laimi mugurai viss kārtībā jau bija treniņā 4dien, takā jutos ideāli. Mūzika gan varēja būt skaļāka, jo baidijos,ka būs uzgriezta tik skaļi ka nedzirdēs ritmu. Pirms mums vēl uzstājās Veizāna puiši un meitenes - tīrais hip-hops breakdance. Malači puikas, bet joprojām nesaprotu, kā viņus var vērtēt kopā ar show dance un visam tam stieptajam, plastiskajām kustībām. Novērtēja mūs kā tehniski labāko grupu + labakos no tiem,kas tur uzstājās. Tākā šis gads dejošanā iesācies pavisam labi.

   Atbraucam majās ap 4iem, un 6os jau bija jāiet uz klubu - Pašdarbnieku balli, uz kuru beidzot, beidzot tiku, nevis kā citreiz - visu laiku sakrita ar spēlēm. Patiesībā spēles jau bija, bet šo es šogad tiešam negribēju palaist garām. Dejojām savas mašīnraxtītajas, jo tema bija par 50.- 70.gadu PSRS laiku šajā Zvejniekciema/Sa pusē. ;D Diezgan forsi patiesībā. :D Izsmējāies, protams, paēdām un malziet itkām aī padejot vēlak, jo mūzika bija tāda nekāda. Nu lai vai kā -mums bija par lēnu. :D

 

šīs nakts murgojums :D

Ik pa brīdim uznāk kkādi jocīgi wtf sapņi, bet nu šīs pārsit pēdējā laika. :D

Ar Ievu vazājāmies pa ciemu. Laiks tieši tāds pats, kāds ir pašlaik - malziet saulīte un mākoni. Nezinu, kā, bet pēkšņi bijām vienā augstumā uz kluba jumta, kur braukājās kādi 3-4 čalļi ar mtb un xiniem. Tie viņiem bija spilgti sarkanā krāsā, un kājās bija kkādasmelnas treniņbikses - krč, urlas. :D Laikam pēc ilgaka laika tur sakltoties, kā viņi gandrīz nolido no tā jumta, kkādā veidā devamies uz Mego, paceļam satikam Ronaldu, kurš tajā brīdī vel laimīgs devās uz skolu, lai labotu latviešu valodu. :D (pilnīgs bezsakars :D ) lab, novēolam viņam veiksmi, un ejam iekšā Mego uz ledusskapju pusi. Rinda kā parasti nav no tām mazākajām un tuvu tas galam redzams Urdziņu, kas tāda smaidīga sasveicinās ar mums, un pēc brīža saka: '' eu, te kkas smird..'' Un tad sāk spragt ledusskapis, kas īõvainā kārtā bija pie augļiem, tajā pusē. Es tā normāli sabīstos, izvelku Ievu ārā, un pa to laiku jau Ronalds ir atpakaļ. Diezgan saskumis, jo atkal latviesu valodā ir nesekmīgs. :D Pie veikala piebruac arī Zande, un prasa, kas notiek. Es pastāstu, bet viņa tik mazliet satraukuies iet iekšā Mego. Ieva arī aizšauj pēc aliņiem, kamēr es stāvu un skatos, kas notiek ar tiem ledusskapjiem.. redzu, ka tūlīt veikalā nāks kkādi pēc formas līdzīgi Asteriksam un Obeliksam, tikai klāt viņiem ap kaklu ir apkārti visādi koka izgriezumi :D Bet viņi ir visnotaļ labā garastāvoklī, un ar tostermaizīšū veida cepumiem ienāk Mego, un pacienā mani. :D Tas bik nomierina, un tad atkal - redzu, ka tūlīt sprāgs viens no tiem ledusskapjiem,  iemetos ieksā kkādos aliņos, kas brīnumainā kārtā nav ledusskapī. ..un tad es pamodos.. :D

4,5,7dien+ %

  Aizvadītā nedēļa bija negaidīti piesātināta ar % :D pat bez visam lielajām ballītēm, kuras dažu brīdi tomēr pietrūkst. Viss sākās jau ar 4dienu, kad ar Ievu izgājam ārā, un dēļ tā, ka man 5dien bija spēles līdz naktij, nevarējām iztitk bez 4dienas mazās pasēdēšanas un pavazāšanās..:D Vēl arī pa ilgiem laikiem satikām Mārtiņu.

5dienu izlaižot, 6dien biju arī uz Kaupenu, par kuru kkad drīzuma centīšos uzraxtit recenziju literatūrā. Dokumentala filma, kuras sākumā ar Matīsu neko nesapratam un smējāmies par dažiem aktieriem ko salīdzinajām ar Simpsoniem. :D Skumīgi vienīgi, kad tur piedalijās un savus komentāru sniedza arī Mārtiņš Freaimanis, un atkal tā bēdīgā/skumīgā sajūta atceroties, cik enerģijas, ideju,  dzīvesprieka pilns mūziķis un tiešām lielisks cilvēks bija, kas ar saviem darbiem. lielākoties mūziku, iepriecināja un lika pasmaidīt daudziem jo daudziem cilvekiem..

   Turpinot - 7os aiz neko daīt aizgājām ar Kārli, Dagniju, Matīsu un Baibu uz foto izstādi, ar pirmo domu  paēst un padzert ko vini tur piedāvā un nedaudz atkal apskatīt jau iepriekš Saulkrastos redzēto izstādi. Bet beigās 2,5h bija pagājušas tik ātri, ka pat nepamanijam. :D Un visu laiku mums tik piedavā: Jauniesi, droši cienājieties!. :D ā, un tējiņas, kafijas un karstvīna attiecībai arī nebija ne vainas -  1:1:2 :D un kas dzēra - protmas ka mēs. Beigās jau kad Vija ar Judīti vāca visu nost,. mēs tik ar Dagniju pa vienia, otrai, trešai glāzei, un termoss, kurā tas bija iekšā arī beidzot pārnāca no tā galdiņa uz mūsejo. :D Atnācam pirmie, aizgājam pēdējie :D. Ar visiem cepumiņiem un atlikušo karstvīnu. Vel mūziku uzslēdžam mazajā zālē un tā 4ata chillojam tur kādu laicinu..:)

  un 7dien vēl pa šampanietim par godu Jura brāļa 25 dejošanā. :D nu ko - priekā! ;D