PAR

Pēc graujošajiem startiem (..un arī finišiem. :D ) laimīgie sa/ca un kādreizējie orientieristi Annas Madaras vadībā tikām uzaicināti pie paša Bosa Sa mājā uz vakara pasēdēšanu. :)

*Sacepām n-tās desas, no lielajiem desu kalniem, kas bija sagādātas tiešām daudz. :D,

* bēgām no ugunskura dūmiem, kas ik pa brīdim smirdināja mūsu drēbes un saraudināja acis. :D

*Kāvāmies ar olām - krāotam, un vnk vārītam - kā nu kuram. :D

*noskatijāmies saurietu jūrmalā,

*smuki sabildējamies,

 *izbārstijam kādu 3daļu siera bumbiņu pakas satura. :D

 *izšūpjamies vietējā Tarzānā, kur ar rokām turēdamās izturēju 3reizītes, un pietika. :D

*Tā kārtīgi izstaipijamies un sasprindzinājamies Twisterī. :D

*klausijāmies brīžiem domājamo, brīžiem čillīgo un dance mūziku, no ika prātā visvairak ir palicis ŠIS

*un tieši pl.22.59 sagaidijām kaimiņu, kurš mūs nolamāja par skaļo mūziku, piedraudēja, ka 7os no rīta ar mototrzāģi , uzsverot vārdus  - principa pēc -,  sāks zāģēt malku :D, ka tusiņi bez mūzikas ir daudz labāki..un izklausijās, ka savu runājamo viņš jau bija iestudējis labu laiku iepriekšs un ar taimeri rokās gaidijis, kad būš tieši pl.11 :D

visā visumā - jauki pasvinējam un vismas kko labu Lieldienu labā ar izdarijām.. :)

Lieldienu orient-tenterēšanās :D

Šogad bija pavisam jocīgas Lieldienas. Patiesībā varētu pat teikt, ka nebija, JO - nevienu olu es nenokrāsoju, vienu vienīgu olu ēdu bez sāls, šūpojos ar rokam pieķērusies klāt stienim Pēterupes 'Tarzānā'  - veselas 3x nolaidos pa turieni. :D un jā - tas lkm bija viss, JO - biju iedomājusies ka so mieeeeerīiigi apvienošu ar sac. Baldonē. Kā tad. :D Vakara bijām pie tantes, bik parušinājamie pa dārzu, uzcepām desas, paēdam, padzēram. Un ar leilām mokām no rīta cēlamies lai 11 būtu Baldonē uz Rīgas Kausiem. Un arī 2ajās Lieldienās - uz sprintu Vecāķos - kur es tomēr biju kcik optimistiski noskaņota skriešanai. :)

   Īsumā par Rīgas Kausiem varu teikt - gāja dranķīgi. Un pa ilgiem laikiem ir pazudis mans vēsais optimisms pret lietām, kuras vairs nepadodas. :D Mežš bija briesmīgs - purvi, brikšņi, aizauguši izcirtumi, un pilns ar krūmajiem un ''zaļajiem'', dēļ kā aī uz rokām ir pa jaunai švīkais, kā arī uz kājām ir atstātas savas atmiņas no Baldones mežiem.

1.diena

       Pirmā diena bija vnk nožēlojama. Nopietni. :D Pirmie 5kp - viss kārtībā. Pie 3. jau noķēru Edīti, kura bija pamanījusies pārķert etapu un sagruzīties. Tad nu uz kādiem pāris kp es no viņas veiksmīgi aizmuku...līdz pie pienāca lucky 7.kp, kurš tomēr bija dziļas, dziļas ieplakas maliņā, nevis, augtsa, augtsa kalna gandrīzējā virsotnē...ko es apjautu, kad biju uzrāpusies nākamajā virsotnē, noskrējusi no tā nost, uzrapusies otrā slolomkalna tūlītējā virsotnē, noskredama no tā lejā...un pa gabalu beidzot pamaniju punktu. yeah! Ceļā uz 8. jau otro reizi satiku Edīti. Pēctam atkal izdevās mazliet atrauties, bet aiz nesaprašanas - kur ir kp?! - pienāca 3ā reize pēc kuras arī vairs necentos īpaši skriet prom. Tad nu ar Edīti pārējo distanci bet stulbiem racieniem praktiski lēnā garā nogajā. Dažās vietās vēl paskrējām..bet nu tas bija pietiekami reti, lai patiesībā to vispār pieminētu.. :D Finish arī bija......nē, tas tiešām nebija finišs-:D neleila tipināšana, kur vēl Amanda un Co paspēja mūs nokaunināt, par to ka mēs tā-un-šitā daramies. :D

2.diena

   2.diena salīdzinoši nebija nevainas. Protams - nejēdzīgas kļūdas, kas sekoja tieši tad, kad biju tā forši paķērusi tempu un sekoju līdzi kur skrienu. Viss bija ļoti forši līdz 14.kp, kur jau tas purv-brikš-mež-slapj-auč+jak-biezoknis jau bija tik tālu piegriezies, ka meklēju tik kā ātrāk tik kādā kcik skrienamā vietā. jā...atardu kko līdžīgu, līdz ielīdu vēl briesmīgākā apvidū starp n-tajām saknēm un ūdeni un cepums visam - grāvī līdz vidum :D bet tajā mirklī neko vairāk nevarēja vēlēties - tāds foršs, atvēsinošs ūdens. mm.. :) :D jā.un arī pēc manām pāris leikam min., Beāta ar Martu jau bija klāt un ceļā uz nakamo kp. kad es tik devos uz 14. Pārējo distanci virziens joprojām kkā aizgrizās par 30grādiem un visu laiku kpc ņēmu ar līkumu. Vēl beigās Arta mani noķēra un pēdējos 2-3.kp ņēmām kcik kopā. Un finišā Amanda jau bija pozitīvāk noskaņota neikā vakar:'' Ir labāk nekā vakar - BET.....SKRIEN, KATRĪN, SKRIEN! '' :D Un finisu ar beidzot pacentos noskriet. :)

sprints

     3.diena - No Baldones pārceļamies uz Vecāķiem - salīdzinoši gaidīto sprinta distanci. Un jā - man 'veiksmīgā' 2 dienu sērija turpinajās arī šodien, kur jau uz pirmo kp pazaudēju pus min, kas sprintā jau pie gala iznākuma ir peitiekami, lai zaudētu vietu. Kur nu par manām 1-2min kļūdām gan uz 4. gan īpaši uz 5.kp. Es patiešībā pat īsti neatceros, kad esmu tā rakusies tiesi sprinta distancē, kas atsķirībā no vidējās un garās man padevās..nu neko - jāsāk pienācīgi gatavoties nākamajiem mačiem, ka sman būs tik pēc kāda mēn. jo pāris ned. dažas sac izkritīs par godu citu aktivitāšu čempionātiem. :D

 Sveiciens Otrajās Olu dienās! (:

arī man pienāca mana pirmā darba diena :D

Yees - BEIDZOOOT! :D  Tā nu bija sanācis, ka līdz šim strādajusi nebiju nekur. Wsp! :D Vienīgi - maza būdama, omītei dārzā un vispār laukos, un vēl pāris reizes Dulpiņas bezalagas tiesāšanā. :D Un tiešām jutos visai nūģīgi, jo pat mazi bērni vasarā spēj atrast kaut vai saldējumu pārdošanu un kko nopelnīt - bet es tik sauļojos un izklaidējos. :D

   Tā nu vienā jaukā 4dienas vakarā zvana Sandis un prasa vai esam gatavi rīt braukt strādāt. Sazvanos ar Kārli - un...dv braucam! :D Tākā izbraukšana jau ir 5os no Alfas Rīgā nekas cits, kā braukt tajā pašā vakarā ar pēdējo vilcienu uz Rīgu pie Līvas, neatlika. Tikko uztaisītās vakariņas (cepti kartupeļi, salāti, vistas filejas gabaliņi un mērce) tika iepakotas veinā lielā bļodā, un brauca mums līdzi. :D pārējais diemžēl palika ledusskapī, jo ta neviens arī 5dienas vakarā nebija mājās. Vilcienu nenokavējām un Rīgā bijām pirms 11. Un pie Līvas ieradamies pēc 11. Apēdām manu vakara meistarojumu, un gajām cučēt, jo pēc kādam 3-4 jau bija jāceļās. Pirms 4iem izvēlāmies no gultām, kā parasti pēdējā brīdī izvilkāmies no mājas un pus5os jau bijām pieturā uz Kalnciema ielas, kur pēc dažām min arī mūs savāca lielais dzeltenais ZZchemp. buss. Un tā pēc pēdējās pieturas pie Alfas bijām ceļā uz ZZ Čempionāta 2.posmu - Ludzā.! Jā, Latvijas tālākajā nostūrī...beet bija tā vērts. ;D

    Pēc 5h garā, guļošā brauciena 10os bijam klāt - pilsētā ar 2ām asfaltētām ielām, pāris veikaliem, uz kuriem arī veda tie daži trotuāri.. :D Bet bija tīri omolīgi. :) Sporta halle bija salīdzinoši jauna, bet vēss tāpat. Pēc kādas pus h Sandris (saukts arī par Zaķi :D ) izdomāja ko ar musm iesakt, jo reklāmas, ar ko bija noklāta visa zāle, bija jāsaliek vispirms, ko darija ne-mūsu autobusa cilvēki.. :D - sašķirojām zz kartītes, un atpinķerēm kkādas virtenes. Tad palīdzējām salikt atlikusās atrakcijas, paspēlēt ar futbola bumbu volejbolu un basi, lai bik vairāk sasildītos, kā arī iedalija mūs pie kādas no atrakcijām, pie kuras arī būs visa strādāšana. Ap 1iem, kad viss bija daudzmaz izdarīts, paēdām pusdienas (karbonāde, kartupeļu biezenis, salāti, mērcīte, sula, garšīga borča zupa, kas ar citronu garšoja dikti labi..:) ) Iedva sarkanos tiesnešu kreklus,un 2os jau visi 6.-8.klases skolēni ar savam skolotājām bija klāt. ā, un faniem - skaļiem faniem! :o Kas izskatijās, ka ir paņēmuši visu omītes virtuvi līdzi - lielo katlu vāki, mazie katlini, mašķiet aī pa kādai pannai.. :D - ka tikai skaļāk. Un jā - troksnis bija nenormāls. Mūsu atrašanās vieta bija pie stacijas ''Telefoni'', kur skolēniem ir jaielien telefona tērpā un jāpaņem zivs, ar kuru kādas 5x pa un bez pāriem ir jāpjoņo apkārt zivij, kas stāvēja manā galā, un jānodod stafete pārejiem 10 klasesbiedriem. Mans peinakums šeit bija pierakstīt laiku, kuru nerādīt laika uzstādītājiem jeb kādam no skolas pārstāvjiem :D, un pagriezt zivis, kad tām kāds uzskrēja virsū, kas laika gaita notika arvien biežāk. :D ā, un tiesneša pienākumos bija arī bezgalīgi ilgi smaidīt, tāpēc ik pa brīdim viens otru uzmundrinājām ar kkādiem jociņiem. :D Mūzika ar pazīstamām dziesmām arī deva savu, tāka mazliet padancot ar dabūjām. :D Īstenībā paveicās ar to, ka netikām pie lielā pūšļa atrakcijas tiesāšanas, kur viņi ar savam neīpaši aromātiskajām zeķu un kājeļu smakām pagodināja dažus mūsu biedrus. :D Puisis, kas tiesāja tieši šo atrakciju, jau ik pa brīdim teica, ka viņam jau vēras ciet širmis no tās smakas. :D Bet u turējās godam. :D

  Ap 5iem bija mazo apbalvošana, kur arī tā jau priecīgās , sakrāsots un sarotātās sejas iemirdzejās vēl vairāk. :) It īpaši tām 4ām klasēm kas tika uz finālu. Un  skolotajas arī - savām klasēm tik lēkāja un juta līdzi - tākā īsti fani! Tiešām - super! :) Pēc neilga brīža jau esošajiem skoleniem pievienojās vsk klases - 10.-11. kur aī katra klase bija kā īpasi saģērbušies, un pārsteidza tas, ka gandīz katrai 4tajai klasei bija savs zvēra kostīmā ietērptais cilveciņs. :D Sanāca pat tāds kā ZZ zvēru dārzs vai vnk - ferma. :D - eži, lāči, govis, zirgi, tīģeri, Dārziņi, un citi. :D Nu tā, ka var just, ka no sirds centušies. P avidam arī mūs visus pagodinaja Dāvis ar savu X-iņu rādot visu ko, kur fonā skanēja RHCHP, AC/DC un  Nirvanas dziesmu aranžējumi. Jau deļ mūzikas gribējās lēkāt llīdzi un plaudēt. āā, super! :D un jā - viņš latvijā lkm ir viens no labakajiem, cik no kārļa sapratu. Un jā - sanāc aviņam arī tīr tā neko. :) Notiesājām arī atlikušās lielās klases, ap 9iem apbalvojām, uztaisijām lielo sadejošanu ar visām kalsēm kopā, kā arī lai izklaidētos abalvošaas laikā, no stāvošam pozām, laika gaitā nokļuvām guļus. :D 9os sākām vākt zāli, un visu pamazām novākt. pus10os paēdam vakariņas (2kāpostu tīteņi rokas lielumā, kūciņa, un kkāda atšķaidīta kafija :D ) un ap 10 beidzot sākām barutk ārā, kad arī samaksāja mūsu saplenīto naudiņu. un Jā, tiešī tad kad kāds iedomājas - a dzeramais.? :o :D Dažš jau nosmējās: Ludzas Dzelteno jau kkur varēs sadabūt! :D Kā nekā - Ludza taču :D Bet nu neko, ja paceļam Sandris, kas izbrauca pirms mums, atradīs kko, tad dos ziņu> :) Un jāaa...arī pēc 3h ātrās paiešans, tiekam pie maisa ar aliņiem un čipšiem. :D Tās 5h atpakaļceļa tiesām pagāja ļoti ātri. pat īsti nebijām attapušies, kad pl. jau rādija pus3, un bijam jau Rīgā. Kapēc? Vainojama pie šī  i rpilnīgi noteikti MAFIJA! :D

 Kāršu un loģigas spēle, ko paguvām izspelēt tik 3x. Dzirdējo un spelējo o tādu pirmo riezi...patiesība, kā lielakā daļa pārējo autobusā sēdošo. :D Ttd lai būtu mazliet skaidrāks - par spēli : Cilveku skaits principā šeit nav īpaši svarīgs, bet jo vairāk jo labāk. No kārtīm tiek izmantoti visi Kungi, Pīķi, Kāravi (tikai cipari). Kungi - policisti, Pīķī (izņemot pīķa kungs) - Mafija, pārējie - civilie. Katrs spēlētajs izvelk vienu kārti. Paskatās un nerāda citiem. Neizrādod, kas viņš patiesībā ir, visiem ir jāpārleicina cits citu, ka viņs nav Mafija. vnk pasakot : '' Es neesmu Mafija!''. Spēlei ir arī vadītajs, kas organizē visu spēli un riasa diskusijas. Piem.,: '' Ir nakts. Pamostās (tikai) Mafija. Izvēlās kādu un nošauj...(tad attiecīgie Mafijas cilvēki, kam rokās ir pīķa kārts izvelas vienu, un tā lai 'guļošie (kas ir pievēruši tikai acis) nenojaustu, kas ir Mafija īstie cilvēki, izlemj kuru nošaus. ) Mafija ir izvelējusies upuri un nošauj. Mafija aizmieg. (tgd ir brīdis, kad var mosties Policisti un aizsargāt kādu, uzliekot tam 'bloku' jeb imunitāti uz iepriekšējo šaušanu vai aī nošaut kādu no viņuprāt, mafijas locekļiem. vai vnk var pienakt rīts.) Pienāk rīts. Diemžel pilsētas centrā ir pakārts (izvelētais cilveks paceļ kārti..) ..civilais/policists...'' Tad vadītajs uzdod kādam izteikt savas domas, kurš vareut būt mafija, pēc kura veidokļa arī citi vai nu piekrīt vai diskutē tālāk, kapēc ctieši tas un tas varētu būt mafija. Spēle, kur ir jādomā taktika, lai pārējie noticētu tavam teiktajam un novērstu aizdomas no tā, ka tu pats vrb esi mafija.

     Visgrūtāk, man bija kad no civilā, nākamajā reizē biju Mafija, un bija grūti sākt domāt pilnīgi savādakā virzienā, un norādīt uz citiem, ka tie ir mafija, lai gan 100% zinu ka tā nav. :D Kā arī atbalstīt savējos - mafijas biedrus :D, bet nenorādāto, ka esam sabiedrotie.:D Takā diezgan āķīga spēle. Iepriecina ka visās 3x godam turējos un izdzīvoju līdz beigām - Lai dzīvo Mafija! :D Kārlim gāja mazliet švakāk, jo viņu visas 3x uzskatija par mafiju, lai gan nevienu no tām  reizēm viņš tāds nebija. :D Un beidzot arī bija laiks iepazīties ar pārejiem, kas brauca kopā ar mums, ko tā arī no rīta līdz pēcpusdienia nebiaj laiks sapazīties. Zināju tik Līgu, Viesturu ar ko biju pie savas atrakcijas, un Sandri - visu Bosu. Kā arī Gintu un Lāci (vārdā Jānis :D ), kuri īpaši izcēlās ar savu neizsmeļamo enerģiju. :D a, un 2m garā Ance un ar saveidotajiem matiem - vēlviens Jānis, un tāds klusāks puisis, kuri bija dažādu spēlīšu vadītāji Lāsē. Ttd mūsu Mafijas spēlētaji, kuriem joprojām atceros vārdus - Kaspars (ar lillā džemperi, fotogrāfs), Artūrs (kepka :D ), Rinalds (gaišais tēls ar ko viņs mēģināja aizstāvēties, kāpēc nav mafija :D un ar dažbrīd novilktu kapuci), sārtais apsargs Jānis, vēlvien Jānis, un rēcīgais Lācis - Jānis :D (lācis, jo viņš bija tas lāčītis, kas tur plivinās apkārt, bildējās un dejo zz lāč akostīmā. :D ) garā Ance, Brokolis Līga :D, kārlīts, vārda māsa Katrīna (kuras dēļ no Katrīnas nonācu pie Māsas un tad vnk - Kate :D ) Anete un uzstajīgā Linda un Laura - karsējmeitenes un Ginta. Jautra kompānija un mega daudz pozitīvu emociju, smaidu un smieklu. :)

un ir tā vērts mazliet piepūlēt galviņu un pabojāt nervus, lai tiktu uz ZZ chemp. Tākā tiem kam vēl ir iespēja - RĀDI KLASI!

joomajo, cik gari sanāca...! :o Bet nu..atļāvos pa ilgiem laikiem mazliet izpausties.. (smirk) :D ENJOY!

ES BIJU SKRIET

Wuuhu – 4x reize šajā sezonā. J

Jāpasakās Lotāram par viņa gādīgo vēstuli – Beidz sēdēt pie pc un ej skriet! :D

Ap pus9iem beidzot izlīdu no mājas, un tad nu mans maršruts šodien bija šāds: mājas – trotuārs – benzīntanks –  gar Skultes kapiem – Skultes veikals – Ziemītis – zemesceļš līdz jūrai – pa kreisi, zemesceļš gar jūru  - Kokzāģētava – Melnsila iela – trotuārs – tiltiņs uz stadionu – skola – mājas.

Ar Google Maps šeit manas taciņas attēlojums :D  

Kā arī pateicoties šim GM sarēķināju, ka nepilnā h esmu noskrējusi 7,4km. :o

Pretty awesome priekš manis un manam biežajiem treniņiem. :D

5diena-6diena

   Jau kādas pāris nedēļas atpakaļ bija doma, ka vismaz kāds vakars no šīm dienām tiks veltīts Katrīnbādes apmeklēšanai pa ilgiem laikiem, jo taču beidzot atklāšana.  Bet tākā 6dien bija Lāse un pus9os jau jaizbrauc (kas patiesībā galīgi šeit neiederās kā  attaisnojums :D ) biju daudzmaz pa majam. Beeeet....tieššm bija ļoti jaukas un smieklu pilnas pasēdēšanas. J Jau 5dien – sākot ar fočēšanos, kur ar Dagniju tā labi pārsmējamies par savu tizlošanos fotogrāfēšnas gaitā. :D Vēlāk, kad jau bija piebiedrojusies Baiba un mēsjau bijām paspējušas sākt salt, izdomājam, ka Juri negaidīsim un iesim uz Mego pēc kkā garšīga, un pārvācamies pie manis. Nopirkām krekerus, popkornu,  un šo to dzeramu arī. Juris bija pagadājis ūdnespīpei tabaku un oglīti, un tad nu sakām kūpināt. J pa to laiku kamēr viņi činijās ap ūdnespīpi, jo tur atkal kkas nebija kā īsti vajag...ar Baibu sacepām popkornu un sataisijām tējiņu, no kuras ātri vien sāka parādīties tāds mierīgs garastāvoklis un jau sāka vilkt uz miegu. :D Un pēc ilgāk čakarēšanās ap lielo ūdenspīpi, izviilkām no plaukt mazo, un cik forsi tā uzreiz sāka darboties....mm. :))

6dien pēc spēlēm atkal – ūdnespīpe un šoreiz vēl kopā ar negaidīti atnesto pankūku mīklu :D  uzcepam pankūkas, kuras nebija pierastās – plānās, bet gan lielas rauga pankūkas. :D bet ņammma šā vai tā. Vēl paspējām sacept arī pa home-made pankūkām, kā arī pēc tam atlikušo iepriekšējās dienas popkornu. Sačinijām mazo pīpīti un tad atkal -..chilll :) un vēl pašās beigās uzspēlējam kādus gadus vairākus nespēlēto Twisteru. :D waaah – tās pāris min bija vnk tādas mocības, ka nākamajā dienā nesapratu vai sāp maliņas no spēlēm vai tieši no Twistera...vai varbūt abiem kopā..?  :D  ā, bet tā locīšanās, kāju, un roku trīcešana ir diezgan jautra padaršana.. :D

Visnotaļ jaukas brīvdienas sanāca.

Gaidam sauli, +10 un no-windy wekend. J

Lāse 2011

    Arī šogad tikām un piedalījāmies Lāses kausā, kurš man jau ir 5ais gads pēc kārtas. J  Šogad 10min vietā bija 8min laiks  ko spēlēt vai tikai ākstīties pret kādu no citām komandām :D Bez tā arī pats finals bija uz laiku, ar ko šoriez mums tā diieezgaaaaan muļķīgi sanāca...pirmā un arī pati nozīmīgākā spēle finālā (reāli par 1.vietu) bija ar Rīgas 60.vsk jeb vienkāršā valodā runajot  - RVS :D stiprākā komanda čempionātā kā arī lkm visas ir arī LV izlasē, bet tas tā .:D Nebijām domājušas, ka fināls atsāksies tik ātri, tāpēc dažas meitnes aizgāja paelpot svaigu gaisu un uzpīpēt.. Tiesnesis jau aī bija labais: Tikai tad kad jau ir noskanējusi leilā svilpe, kad paziņo kad sākas spēle, šis tikai sauc komandu kapteiņus uz izlozi.Pārsteigtas, ka mums patiesam tgd ir jāspēlē ātri centāmies sazvanīt pārējās meitnes, kamēr Dulpiņa uzvilkusies prasija kur viņas īsti ir. :D Un spēli sakām ar 4min nokavēšanos. Un beigās 8:9 zaudējām. Būtu kvai tās pašas 20sec vēl klāt – lai būtu neizšķirsts, jo te pat nevajadzeja 2u punktu pārsvaru, ka vareji mierīgi palikt neizšķirts. Bet nu skatoties no otras puses - varbūt būtu pazaudējušas ar diezgan lielu punktu pārsvaru, ja būtu tas laiks klāt. Bet tomēr – škrobe -  1punkts  līdz uzvarai Lāses 10gadu jubilejas kausā..;/ un stāvot tur augšā un dzirdot uzvarētāju himnu – We Are The Champions man skrēja tirpiņas pa pār kauliem :D – gandrīz vai sajutos kā toreiz, kad mēs savā pašā pirmajā 2006.gadā stāvējām kā uzvarētājas. Fantastiska sajūta! Bet tomēr arī sudrabam nav ne vainas. J un šoreiz pat medeļas deva. :o Beidzot pa ilgiem laikiem arī pa kāda nopietnakai medeļai volejbolā. J gaidām LČ, kur nu beidzot, beidzot jaizrāpjas no tās iestāvējušās 5.vietas. :D eez zinu ka mēs to varam.. 8)

mana Ziemeļu 1diena ;D

Šeit bik atšķiršos no savu orientieristu ierakstiem, jo šoriez sanāca tik atbraukt uz vienu dienu. Mežš 95% klāts ar kādu 10cm biezu sniega kārtu, kur skrienot ik pēc 3soļiem dabū vilkt savu kājeli arā no sniega. Atbraucu arī patiesībā uz īsto dienu, jo garā distance mani vēl tik ļoti nevilina, it īpaši, kad aizvien mežā ir tādi ziemīgi apstākļi. :D spriežot pēc mana graujošā treniņu biežuma (2x + 1x ar karti sākot no marta …šajā sezonā) es domāju, ka man gāja labi. J zaudēju 5min, kuras atstāju kļūdu ziņā uz pēdējiem 5kp, kad arī pazuda spēks un koncentrēšanās. Rezultatā 6.vieta. Te arī grafiks, kur var redzēt, kad sāku bakstīties, un krist zemāk, un zemāk. :D 

Tad nu par garfiku tam vairākumam, kas ko tādu redz pirmo reizi :D horizontāli no kriesās puses uz labo tiek atzīmēti punkti, kuros ir jaatzīmējas. Attālums ir proporcionāls distanes reālajam attālumam starp katru no punktiem. Vertikāli uz leju  - vieta, no kuras krīt, vai kuru saglabā. Ja ir  pietiekami labi veikta distance, grafiikam vajadzetu būt kautcik taisnam. Ja ir kļūdas vai kāds iemesls kāpēc temps ir mazinājies, parādās šie ķekši dēļ kuriem attiecīgi arī krītās par vietu vai vietām uz leju. Mana gadijumā lūziens bija pēc 8.kp kur arī sāku kļūdīties, un pazaudēju 3nieku un pamazam visas pārejās vietas līdz 6tajai. :D (karti varbūt redzēsiet citreiz.:D )

tautiskās dejas

      Pienāca arī tas ilgi gaidītais brīdis dēļ kā pēdējā nedeļa bija bezspēka un gandī znegulēta -   tautas deju skate jauniešiem un visiem pārejiem Mālpilī. :D Jau no 7dienas, ja pareizi atceros, sākām no 7iem līdz kādiem pus12iem vakarā. Un tā mazliet pamainoties sākuma laikam (19-21) mācijāmies dejas, kur dažas no tām mācijos pirmo reizi, un ap pus12 biju majās. Cik sapratu, tas pārejiem nav neka sjauns – mācīties skates dejas pēdējā pēdējā brīdī. :D bet lkm ne tik tarki, kā iepriekš, jo šoriez tiešam  - ta bija nedēļa pirms skates. :D Lai  vai kā – 3dien izvilkam kāobligāto ‘’ Es bij’ puika, man bij’ vara’’ , kur puisi bija īpasa sajūsmā, jo tur ir jāmocas tikai viņiem pašiem. :D un otra – kā izvēles deja, tika Mīļo meotiņ, kas pēc Judītes odmām sanāca vislabak, un aī bija diezgan vienkārša. J Uztraukums lkm deva savu, un puiši no malas izskatijās bik nobijušies, kā aī dažš jau 3ajā solīpaslīdeja un nokrita. :D tieši tas, kurš visrūpīgāk, bija tīrijis zābakus, lai neslīdētu> :D Mūsu kopīgajai dejai itkā lielu kļūdu nebija, bet nu salīdzinoši ar citeim kolektīviem, kas to visu maļ cauri jau pusgadu ja  ne ilgak, bija diezgan jūtama starpība. Pēc dejas atlika cerēt, ka nu 3ā vai knapa 2ā pakape. – 2o mēs dabūjām... beet....nu jaaa.......mēs bijām vienīgie ar savu 2. Pakāpi. Pavisam vienkārsi – jo pāejiem bija pirmā. Tākā sanāca tads diezgan liels – Aaauuč! Uz mazajiem Dziemsu svētkiem Aizkrauklē tiekam šā vai tā, tad aī tur lõti ceru k aveiksies kaut cik labak. :D