Arī šogad tikām un piedalījāmies Lāses kausā, kurš man jau ir 5ais gads pēc kārtas. J Šogad 10min vietā bija 8min laiks ko spēlēt vai tikai ākstīties pret kādu no citām komandām :D Bez tā arī pats finals bija uz laiku, ar ko šoriez mums tā diieezgaaaaan muļķīgi sanāca...pirmā un arī pati nozīmīgākā spēle finālā (reāli par 1.vietu) bija ar Rīgas 60.vsk jeb vienkāršā valodā runajot - RVS :D stiprākā komanda čempionātā kā arī lkm visas ir arī LV izlasē, bet tas tā .:D Nebijām domājušas, ka fināls atsāksies tik ātri, tāpēc dažas meitnes aizgāja paelpot svaigu gaisu un uzpīpēt.. Tiesnesis jau aī bija labais: Tikai tad kad jau ir noskanējusi leilā svilpe, kad paziņo kad sākas spēle, šis tikai sauc komandu kapteiņus uz izlozi.Pārsteigtas, ka mums patiesam tgd ir jāspēlē ātri centāmies sazvanīt pārējās meitnes, kamēr Dulpiņa uzvilkusies prasija kur viņas īsti ir. :D Un spēli sakām ar 4min nokavēšanos. Un beigās 8:9 zaudējām. Būtu kvai tās pašas 20sec vēl klāt – lai būtu neizšķirsts, jo te pat nevajadzeja 2u punktu pārsvaru, ka vareji mierīgi palikt neizšķirts. Bet nu skatoties no otras puses - varbūt būtu pazaudējušas ar diezgan lielu punktu pārsvaru, ja būtu tas laiks klāt. Bet tomēr – škrobe - 1punkts līdz uzvarai Lāses 10gadu jubilejas kausā..;/ un stāvot tur augšā un dzirdot uzvarētāju himnu – We Are The Champions man skrēja tirpiņas pa pār kauliem :D – gandrīz vai sajutos kā toreiz, kad mēs savā pašā pirmajā 2006.gadā stāvējām kā uzvarētājas. Fantastiska sajūta! Bet tomēr arī sudrabam nav ne vainas. J un šoreiz pat medeļas deva. :o Beidzot pa ilgiem laikiem arī pa kāda nopietnakai medeļai volejbolā. J gaidām LČ, kur nu beidzot, beidzot jaizrāpjas no tās iestāvējušās 5.vietas. :D eez zinu ka mēs to varam.. 8)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru