Pienāca arī tas ilgi gaidītais brīdis dēļ kā pēdējā nedeļa bija bezspēka un gandī znegulēta - tautas deju skate jauniešiem un visiem pārejiem Mālpilī. :D Jau no 7dienas, ja pareizi atceros, sākām no 7iem līdz kādiem pus12iem vakarā. Un tā mazliet pamainoties sākuma laikam (19-21) mācijāmies dejas, kur dažas no tām mācijos pirmo reizi, un ap pus12 biju majās. Cik sapratu, tas pārejiem nav neka sjauns – mācīties skates dejas pēdējā pēdējā brīdī. :D bet lkm ne tik tarki, kā iepriekš, jo šoriez tiešam - ta bija nedēļa pirms skates. :D Lai vai kā – 3dien izvilkam kāobligāto ‘’ Es bij’ puika, man bij’ vara’’ , kur puisi bija īpasa sajūsmā, jo tur ir jāmocas tikai viņiem pašiem. :D un otra – kā izvēles deja, tika Mīļo meotiņ, kas pēc Judītes odmām sanāca vislabak, un aī bija diezgan vienkārša. J Uztraukums lkm deva savu, un puiši no malas izskatijās bik nobijušies, kā aī dažš jau 3ajā solīpaslīdeja un nokrita. :D tieši tas, kurš visrūpīgāk, bija tīrijis zābakus, lai neslīdētu> :D Mūsu kopīgajai dejai itkā lielu kļūdu nebija, bet nu salīdzinoši ar citeim kolektīviem, kas to visu maļ cauri jau pusgadu ja ne ilgak, bija diezgan jūtama starpība. Pēc dejas atlika cerēt, ka nu 3ā vai knapa 2ā pakape. – 2o mēs dabūjām... beet....nu jaaa.......mēs bijām vienīgie ar savu 2. Pakāpi. Pavisam vienkārsi – jo pāejiem bija pirmā. Tākā sanāca tads diezgan liels – Aaauuč! Uz mazajiem Dziemsu svētkiem Aizkrauklē tiekam šā vai tā, tad aī tur lõti ceru k aveiksies kaut cik labak. :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru